Bieriņu apkaimē Ugāles iela ir aptuveni 470 metrus gara vietējas nozīmes dzīvojamā iela. Tā sākas pie Spirgus ielas kā Robežu ielas turpinājums un virzās līdz T veida krustojumam ar Lutriņu ielu. Pa ceļam Ugāles iela krustojas ar Laidzes ielu un Līdaku ielu. Ugāles iela izveidota 1902. gadā, laikā, kad Bieriņu...
Bieriņu apkaimē Ugāles iela ir aptuveni 470 metrus gara vietējas nozīmes dzīvojamā iela. Tā sākas pie
Spirgus ielas kā
Robežu ielas turpinājums un virzās līdz T veida krustojumam ar
Lutriņu ielu. Pa ceļam Ugāles iela krustojas ar
Laidzes ielu un
Līdaku ielu. Ugāles iela izveidota 1902. gadā, laikā, kad Bieriņu apkārtnē sāka veidoties daudz blīvāks ceļu un dzīvojamās apbūves tīkls. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Bieriņmuižas zemes pakāpeniski tika sadalītas mazākos gruntsgabalos, radot priekšnoteikumus jaunu ielu un savrupmāju rajonu tapšanai.
Ielas vārds saistīts ar Ugāli — senu apdzīvotu vietu Kurzemē, tagadējā Ventspils novadā. Ugāle vēstures avotos minēta jau 1253. gada kuršu zemju dalīšanas dokumentā kā Ugalen. Mūsdienu ciems izveidojies vēsturiskās Ugāles muižas teritorijā; muiža kopš 16. gadsimta ilgstoši bija Bēru dzimtas īpašums. Ugāle atrodas Engures upes kreisajā krastā un mūsdienās ir Ugāles pagasta centrs. Līdz ar to Ugāles ielas nosaukums turpina Bieriņiem ļoti raksturīgo tradīciju ielas dēvēt Latvijas apdzīvoto vietu, muižu un pagastu vārdos.
Ugāles ielas apbūve pārsvarā ir mazstāvu. Gar to izvietotas savrupmājas ar pagalmiem, dārziem un apstādījumiem, un atsevišķu ēku vecums un arhitektūra liecina par apbūves veidošanos dažādos 20. gadsimta posmos. Iela nav veidota intensīvai transporta kustībai un galvenokārt kalpo apkārtējo dzīvojamo īpašumu sasniegšanai. Pa Ugāles ielu regulārs sabiedriskais transports nekursē, tās raksturu galvenokārt nosaka mierīga savrupmāju apbūve un Bieriņu vēsturiskajai dzīvojamajai videi raksturīgais zaļums.
