Upesgrīvas iela

Bieriņu apkaimes rietumu malā Upesgrīvas iela aptuveni 1,1 kilometra garumā veido Rīgas un Mārupes pilsētas robežu. Tā sākas pie Kārļa Ulmaņa gatves un ved dienvidrietumu virzienā līdz Kantora ielai, bet tālāk turpinās līdz Apsīšupītei. Otrpus pilsētas robežai turpinās Mārupes pilsētas Upesgrīvas iela. Rīgas posmā tai pieslēdzas vai to šķērso Mežotnes, Drustu, Daibes, Dāliju, Druvas, Dikļu un Kantora iela, vairākām no tām turpinoties arī Mārupes pusē.

Iela adrešu sarakstos atrodama kopš 1902. gada, kad tā saukta par Didriķeles ielu. Sākotnējais nosaukums bija saistīts ar Tidrikilas muižu jeb Didriküll, kuras latviskotā forma bija Didriķele. Muiža atradās tagadējās Igaunijas teritorijā, Valgas apriņķa Valgas pagastā, Tahevas ciema apkārtnē. 1938. gadā Didriķeles iela tika pārdēvēta par Upesgrīvas ielu. Jaunais nosaukums saistīts ar Upesgrīvu — vēsturisku piejūras apdzīvoto vietu tagadējā Talsu novadā. Formāli Upesgrīva ietilpst gan Mērsraga, gan Vandzenes pagastā, taču apbūve veido vienotu ciemu abpus pagastu robežai.

Vienlaikus ar pārdēvēšanu 1938. gadā tika iecerēts Upesgrīvas ielu pagarināt no Raudas ielas līdz Kalnciema ielai. Pēc Otrā pasaules kara daļa šīs ieceres tika īstenota, izbūvējot atsevišķu ielas posmu no Kalnciema ielas dienvidaustrumu virzienā. Tas nebija tieši savienots ar Bieriņu Upesgrīvas ielu. 2014. gadā šo savrupo posmu administratīvi atdalīja un piešķīra tam Vandzenes ielas nosaukumu.

Upesgrīvas ielas apkārtnei raksturīga galvenokārt mazstāvu dzīvojamā apbūve ar savrupmājām un apzaļumotiem zemesgabaliem. Pie Kārļa Ulmaņa gatves pilsētvide kļūst izteikti transportorientēta, savukārt dienvidu virzienā dominē mierīgāka piepilsētas ainava. Posmā no Dāliju ielas līdz Kantora ielai kursē autobusi, tomēr atsevišķu maršrutu intervāli pārsniedz pusstundu, tāpēc sabiedriskā transporta kustība šajā ielas daļā nav uzskatāma par īpaši biežu.