Sējas iela stiepjas aptuveni 1,9 kilometru garumā un ir viena no garākajām Bieriņu apkaimes iekšējām ielām. Tā sākas pie Dzelzceļa ielas un sasniedz Dauguļu ielu netālu no Rīgas un Mārupes robežas. Ceļā Sējas iela krustojas ar Tēriņu ielu, Bramberģes ielu, Codes ielu, Cēres ielu, Kalvenes ielu, Brūkleņu ielu un...
Sējas iela stiepjas aptuveni 1,9 kilometru garumā un ir viena no garākajām Bieriņu apkaimes iekšējām ielām. Tā sākas pie
Dzelzceļa ielas un sasniedz
Dauguļu ielu netālu no Rīgas un Mārupes robežas. Ceļā Sējas iela krustojas ar
Tēriņu ielu,
Bramberģes ielu,
Codes ielu,
Cēres ielu,
Kalvenes ielu,
Brūkleņu ielu un
Kurmenes ielu.
Iela redzama jau 1903. gada kartē, tādēļ tās pirmsākumi saistāmi ar Bieriņu muižas zemju sadalīšanu un priekšpilsētas ceļu tīkla veidošanos 20. gadsimta sākumā. Vēsturiskajos materiālos sastopams vāciskais nosaukums “Segensche Straße”, vēlāk nostiprinājās latviskais nosaukums Sējas iela, un tas nav ticis mainīts. Ielas vārds dots pēc Sējas — ciema Saulkrastu novadā, kas izveidojies ap vēsturisko Sējas muižu. Muižas apbūves pirmsākumi meklējami 18. gadsimtā, un tās nosaukums vēlāk pārgāja arī uz apkārtējo apdzīvoto vietu un pagastu. Sējas ielas nosaukums iekļaujas Bieriņiem raksturīgajā tradīcijā ielas dēvēt Latvijas ciemu, muižu un citu ģeogrāfisku vietu vārdos.
Apbūve gar ielu veidojusies pakāpeniski. Līdzās 20. gadsimta pirmajā pusē celtām koka un mūra savrupmājām atrodas pēckara dzīvojamās ēkas un jaunākas individuālās mājas. Zemesgabali daudzviet ir plaši un apzaļumoti, tādēļ, neraugoties uz ievērojamo garumu, iela saglabā mazstāvu dzīvojamās apkaimes raksturu. Lielu tirdzniecības centru, viesnīcu, slimnīcu, degvielas uzpildes staciju vai apjomīgu ražošanas objektu uz Sējas ielas nav. Posmā no
Tēriņu ielas līdz
Brūkleņu ielai kursē autobusi, un pieturvietas izvietotas pie nozīmīgākajiem krustojumiem. Daļai maršrutu intervāli pārsniedz pusstundu, tādēļ transporta kustība nodrošina savienojumu ar pilsētas centru un Mārupes virzienu, taču nav uzskatāma par īpaši biežu.